Dīķu apsaimniekošana un sagatavošana ziemai.
Tā kā nereti ziemā dīķi klāj ledus kārta un sniegs, rudenī nepieciešams laicīgi dīķi sagatavot tā, lai ziemā nerastos problēmas ar zivju pārziemošanu. Jo dziļāks dīķis , jo labāki apstākļi zivju pārziemošanai , bet tā kā dīķa dziļums nav vienīgais faktors veiksmīgai zivju pārziemošanai , ir jāņem vērā sekojošie riski :
*Dažādas zivīm kaitīgās gāzes , kas izdalās pūstot dažādiem dīķī esošajiem organiskajiem materiāliem (udensaugi, koku lapas, neapēstā zivju barība, u.c.)
*Nepietiekams skābekļa saturs ziemā dēļ ledus kārtas
*Nepietiekams skābekļa saturs vasarā dēļ augustas ūdens temperatūras (pārsvarā mazos un seklos dīķos, seklākos par 2m)
*Dažādu baktēriju , slimību ierosinātāju un vispārēja ūdens kvalitātes samazināšanās.
*Nevēlamu zivju sugu nekontrolēta vairošanās.
Kas attiecas uz nepietiekamu skābekļa saturu un kaitīgo gāzu piemaisījumu ūdenī , šo risku viegli var novērst ar aeratora palīdzību. Vienkāršākais variants ir iegādāties aeratoru , tam pievienot silikona caurulīti un galā pievienot difuzoru. Cenu diapozons ir loti liels , taču mazākās jaudas komplektus iespējams iegādāties jau sākot no 20 eiro . Kā arī šāda aeratora strāvas patēriņš var būt līdzīgs kā nelielai led spuldzītei, sākot no 5w, kas nozīmē, ka pa visu ziemu tas papildus elektrības rēķinam klāt dos tikai aptuveni 10-20 eiro. Protams , jo lielāks dīķis un jo vairāk zivju , jo lielāks aerators nepieciešams.
Kas attiecas uz baktērijām un vispārējo ūdens kvalitāti, labs palīgs ir kaļķis. To vienkāršākajā variantā var kaisīt gar krasta līniju ar lāpstu. Kaļķis ne tikai var novērst nevēlamu parazītu vairošanos , bet arī ūdens pēc kaļķošanas var kļūt dzidrāks. Par to , ka dīķim ar steigu nepieciešama kaļķošana var liecināt sarkani plankumi uz zivs sāniem. Parasti pēc kaļķošanas plankumiem vajadzētu pazust 2 nedēlu laikā. Labāk strādā nedzēstie kaļķi , bet Latvijā tādus iegādāties ir visai grūti. Ber var arī izmantot dzēstos kaļķus , tikai tādā gadījumā būs nepieciešams lielāks daudzums. Parasti pietiek ar 200 kg uz hektāru , un nepieciešamības gadījumā procesu nepieciešams atkārtot.
Vēl viena nopietna problēma ir nevēlamu sugu nekontrolēta vairošanās, piemēram , raudas. , ruduļi , brekši u.c. Šīs zivis dīķim var radīt papildus slodzi , radīt papildus kaitīgās gāzes , patērēt skābekli , kā arī vispārējā ūdens kvalitāte var kristies. Lai apkarotu šīs zivis ilgtermiņā efektīvs veids ir ielaist plēsīgās zivis. Parasti laiž līdakas vai zandartus. Asarus izvairās laist , jo arī tie mēdz nekontrolēti vairoties kā arī ēst citu zivju ikrus. Arī līdakas var savairoties , bet tās samērā viegli izķert ir ziemā virs ledus, izmanojot ūdas. Tikai jāņem vērā , ka līdakas var izaugt lidz 15+ kg un šāda izmēra līdaka varēs apēst ari diezgan lielu karpu. Kas attiecas uz zandartiem , šī zivis barajas tikai ar salīdzinoši mazajām zivtiņām . Zandarti paši par sevi reti vairojas , jo lai tie vairotos , tiem nepieciešmi ļoti specifiski apstākļi.
Domāju konkrētu ražotāju.
Dīķī, vēl mīt līņi , zandarts, platpier, amurs, varbūt vēl kāds ālands